Un vispār - ikreiz, kad te, Cibā, mājīgajā, saulainajā miestiņā, glicīniju pārpilnajām palodzēm, sanāk uzgrūsties kāda pārgudreļa nicigajai vīpsnai vai iekāpt žults spļāvienā, man vienkārši nāk raudiens un rīklē spiežas vaimana, ka "...labi, labi es esmu stulba, mēs daudzi esam stulbi un gribētu būt gudrāki, bet kāpēc Tev, nezvēram, par to jāņirgājas, ko?!"
- kriiVai man tagad būtu publiski jāstāsta, cik jauks Tu esi un ka ne reizi vien esi mani no ciešanām glābis šajā virtuālajā ellē, nevis tajās grūdis iekšā?:)
- petrovichsNeenu, gluži melot arī nevaidzētu :)