Kurvjzieža kontemplācijas

Riitausma vienmeer ir nezheeliiga pret sievieti.
Tev ir piedereejusi nakts, un tagad taa izpluust venozu asinju kraasaa.
Nee,protams, tu zini, ka tava seja ir skaista arii nekraasota, ka miiljas ir taas mazaas kruncinjas un spilvena ienjurciitaas rievinjas, ka plakstu vieglajaa pietuukumaa un matu nekaartiibaa ir kaut kas aizkustinoshs.
Tu zini, ka arii vinjsh to zina.
Un tomeer sveces gaismaa viss bija daudz droshaak. Zeltaina aada un maigas eenas. Vakara siltais reibums, nakts piepildoshais miers, aizmiegot uz kaada pleca, dievishkji skaistai un apmierinaatai.
Skatoties riita asinju peljkjee, kas izteceejusi debesiis, skatoties viegli piesaartushaas aciis, kuraas norimusi kveele, skatoties spogulii, kuraa nav nevienas dievietes, tu atkal saproti vienu un to pashu.
Riitausma ir naaves un atvadu laiks.
Riitausma ir nezheeliiga pret sievieti.