Kurvjzieža kontemplācijas

Nē, nē, nē. Slēpot - tas nozīmē, lūk, ko. Tu sapakojies kā sniegavīrs, silti, silti, cepurīte, divi džemperi, zeķītes, trenniņbikses, kombinezons, šalle, ļoti biezi cimdi, uzauj kājās ļoti smagus un ļoti ciešus zābakus, aiz kuriem nekas nevar aizbirt, un divas smukas slēpes, kājām maķenīt trīcot uzbrauc ar bugeli augstā jo augstā kalnā, paskaties pa labi, paskaties pa kreisi, pakasi aiz auss, kaut kur dziļi zem tevis ir apsniguši meži, ir ļoti skaisti, ļoti augstu, ļoti ziemīgi un mazliet bail. Tad tu saņemies, saliec kājas ceļos, eleganti pacel pakaļu maksimāli augstu gaisā un laidies lejā tā, ka vējš gar ausīm kauc, graciozi un bezbēdīgi līkumojot pa labi un pa kreisi. :)
Varu pabiedēt - pagājušajā gadā es beidzamo reizi šitā darījos vēl Zaļajā Ceturtdienā :)