Kurvjzieža kontemplācijas

Un kas vēl ir labs šajā briesmīgajā gadalaikā, tas ir, kad tu tā ej, bažīgi steberēdama un šļūkādama, aizsnigušām brillēm, vai acīs tekošu skropstu tušu, ja kontaktlēcas no rīta ieliktas, un ļaužu irt ik daudz, un uz darbu jāiet, un laimes tik maz, bet tad tu ieraugi kioskā tulpes, tādas pavisam banālas tulpes, kā no sieviešdienas kartiņas, vai kokā iečīgājas zīlīte, un tajā brīdī tavi galvas asinsvadi iepulsējas pavisam citādi, un aiz visas tās baltās, slapjās nejēdzības tu pēkšņi saskati stiklaini dzidro marta vakaru pustumsu, piepeši gaisā nosmaržo pēc kūstošām kupenām, no kaut kurienes atnāk mīļš e-pasts, un, jā, tu pie sevis domā, tas ir tas, tas jau ir gaisā. Un sāk gribēties dzīvot.