Kurvjzieža kontemplācijas

Dialogs ar kolēģi. Kolēģis ar doktora grādu eksaktajās zinātnēs - īsti nepateikšu fizikā vai matemātikā.
- Klau, esi tik labs, ja mani pēc piecām minūtēm šeit meklē aizkavējušies ļaudis, nosūti, lūdzu, viņus uz otro stāvu.
- Nēeeeee! (balss tonis iztrūcināts, kategorisks, teju ne histērisks) Uzliec zīmīti uz durvīm! Es pēc divdesmit minūtēm taisos iet prom!
- Pēc divdesmit minūtēm mani neviens nemeklēs. Un pat, ja meklētu, būtu jau par vēlu. Es tevi lūdzu tikai attiecībā uz piecām tuvākajām minūtēm.
- Es nevaru, man tiešām pēc divdesmit minūtēm jāskrien prom!!!! Tas ir ļoti svarīgi! Es šeit nebūšu, kad tevi kāds te varētu meklēt!!!!
- Bet piecas, piecas, minūtes taču tu vēl būsi šeit? (jūtu, ka nu jau arī es sāku paaugstināt balsi)
- Labi, piecas, bet pēc divdesmit minūtēm es iešu prom, uzliec labāk zīmīti!!!!

Nekad man, nabaga radībai, nesaprast vīriešu loģiku!