Ik reizi, kad sastopos ar meitieti, kurš, valšķīgi ačteles bolot, gvelž kaut ko, kas, stingri ņemot, reducēajms uz :" Ak, mana glupība, neprasme kontrolēt emocijas, un absolūtais racionalitātes trūkums uzvedībā - tas taču ir ti-i-i-k sievišķīgi!", es izjūtu tieksmi novest viņu maliņā un saudzīgi - kā par nošļukušu krūštura lencīti - iečukstēt ausī: "Nē, mana dārgā, stulbi tas ir, bezgala stulbi, nevis sievišķīgi."