Kurvjzieža kontemplācijas

Nāves priekšā cilvēks - tāpat kā jebkura cita būtne - kļūst tikpat bezpalīdzīgs kā jaundzimušais. Saskaroties ar nāvi, mani vienmēr pārņem nevis šausmas, bet gan smacējošs mātišķa maiguma vilnis. Savienojumā ar bezpalīdzīgu, trulu atskārtu par vispārējo mirstīgumu, tas rada pietiekami spilgtas un plosošas emocijas, lai es reizēm raudātu pat svešu cilvēku bērēs. Vai redzot sabrauktu suni.
Ai, nieki tas viss. Tikai šoruden mēs visi man šķietam vēl mirstīgāki kā citkārt.