Vēlme mainīt darbu pamazām pāraug apsēstībā. Nu jau man ir sajūta, ka, ja es to šomēnes nepaveikšu, mani pametīs visi tuvie cilvēki, pat māte, par draudzenēm un mīļoto vīrieti nerunājot, āda apkritīs ar kraupi un augoņiem, es ieslēgšos istabā un nomiršu.
Kam tad vajadzīga čīkstoša lūzere, vai ne?
Kam tad vajadzīga čīkstoša lūzere, vai ne?