Kad ir auksti, es ar prieku lasu un pārlasu grāmatas, kuras rakstījuši dienvidnieki. Vai vismaz skaudības pārņemti ziemeļnieki, kuri raksta par dienvidiem. Lasu un sajūtu, kā saules izdedzināta zāle čaukst zem kājām, kā uz kaila pleca nožūst sviedru lāsīte, kā šifona stērbele noplīvo gar augšstilbu. Ietinos ciešāk segā, iepilinu degunā vēl kādu mentola vai eikalipta eļļas porciju, noriju malciņu groka un lasu tālāk.