Man ir dienvidnieces gremošanas sistēma - no vīna es nereibstu, un pipari man nededzina. Man ir dienvidnieces āda - saulē es neapdegu (ja nu vienīgi kalnos, kad esmu aizmirsusi sejas krēmu, parasto, dienas, protams, tos ar UV filtriem es nelietoju principā). Man ir dienvidnieces termoregulācija - man nekļūst karsti, kamēr gaisa temperatūra nepārsniedz mana ķermeņa temperatūru, toties es sāku salt, ja tā noslīd zem +20 Celsija grādiem.
Un tāpēc es nebrīnos par savu īgnumu un elpošanas ceļu iekaisumiem ikreiz, kad īso subarktisko vasaru nomaina rudens. Pat šogad, kad tas ir kaut cik saudzīgs.
Un tāpēc es nebrīnos par savu īgnumu un elpošanas ceļu iekaisumiem ikreiz, kad īso subarktisko vasaru nomaina rudens. Pat šogad, kad tas ir kaut cik saudzīgs.
Bet, ja nopietni - sauss sarkanvīns man tiešām garšo. Un atsevišķos gadījumos pat liekas vitāli nepieciešms - gan tad, kad kārtējo reizi hemoglobīns nokrities - vismaz zobi nenomizojas kā no antonovkām - gan arī tad, kad kuņģa skābes par maz...
Bet nenoliegšu, ka hedoniskais faktors man prevalē pār medicīnisko.;)
Bet vispār sausais sarkanvīns bija vislabākais, kad es vēl vīnu dzēru.
Tu vairs nedzer tikai vīnu vai vispār neko alkoholisku?
Pēc pankreatīta pirms pāris gadiem atturos no rūgstošajiem dzērieniem.