Kurvjzieža kontemplācijas

Vakarvakars izvērtās vēl jaukāks nekā cerējusi biju. Ja labi ilgi pagrabiņā uz spilveniem slēpjas no rudens, tad, ārā iznākot, var konstatēt, ka atgriezusies vasara. Ļoti, ļoti lietaina, tumša un vējaina, bet caur un caur vasaras nakts. Ar saviem mazajiem noslēpumiem. Kad gulēt var aiziet ar smaidu un nepacietīgi iemigt - lai ātrāk sagaidītu rītu.

Rīta sapnis starp diviem modinātāja zvaniem tāds dīvaini skaists un skumīgi lirisks. Tik ļoti likās, ka tam ko jānozīmē, lai es pat nenoturētos un ķertu pēc sapņu tulka. Gudrāka gan nekļuvu, jo spilgtāko tēlu atšifrējumi sasējās neatšķetināmās pretrunās:
- sēras, vilšanās mīlestībā;
- šķiršanās;
- prieks, laime mīlestībā;
- veiksme, priecīga tikšanās...

Ej, nu tagad saproti, cilvēks, kas īsti ar tevi notiek!