Un tomēr, no kurienes sapņos par lidošanu rodas tā neiespējamā sajūtu konkrētība - līdz pat paguruma sāpēm muskuļos?
- Tas ir tik vienkārši, to nevar nemācēt. Skaties! Atsperies, sajūti plūsmu un planē. Augstumu un virzienu mainām ar lāpstiņu kustībām. Jā, protams, viss ķermenis līgani liecas līdzi. Atvaino, ja daudz runāšu, aizelsīšos...
Tā instruktore biju es. Un tagad man mazliet sāp lāpstiņas.
- Tas ir tik vienkārši, to nevar nemācēt. Skaties! Atsperies, sajūti plūsmu un planē. Augstumu un virzienu mainām ar lāpstiņu kustībām. Jā, protams, viss ķermenis līgani liecas līdzi. Atvaino, ja daudz runāšu, aizelsīšos...
Tā instruktore biju es. Un tagad man mazliet sāp lāpstiņas.
Kad man psihologijas seminaaraa uzdeva jautaajumu "ko tu dariitu, ja tev buutu palicis dziivot shaj dziivee tikai 1 meenesi?", es atbildeeju - iemaaciitos lidot. (diezgan nereaala veelme, tachu kaut kam tachu ir jaadziivo) &)
Veel man gribas dziivot Tibetaa... nu ne vienmeer, bet briizhiem prasaas peec miera, un gribas pabuut ar sevi &) (tas ljoti labi paliidz tikt valjaa no stresiem, kuru man varbuut arii nav..)
Vispaar man ir daudz kaa, ko es veelos un uz ko es eju, bet shie divi ir taadi tiiri personiskie, kurus piepildiishu (vismaz to vienu), ja manaa dziivee kaut kas nobruks &)
Un vispaar.. chau! &)