Kurvjzieža kontemplācijas

par vecumu, par jaunību

Krāšņais Kurvjziedis

par vecumu, par jaunību

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Uz meitenēm vecumā "20+..." es arvien skatos ar mazliet tramīgu maigumu. Bez skaudības, bez pārākuma apziņas un bez liekulīgas pseidomātišķas līdzjūtības.
Man pašai attiecīgais vecumposms ir pietiekami svaigā atmiņā, lai es viņas saprastu. Ar visu to jauko un nejauko, kas šo vecumu pārsātina - gandrīz neierobežotas brīvības ilūzija un visnotaļ ierobežotiem priekšstatiem, ko gan ar šo brīvību pasākt. Milzu teorētiskā bagāža un sāpīga trīšanās, gūstot pieredzi. Kaudze pēc atbildes brēcošu jautājumu: studēt? nestudēt? ko studēt? precēt? neprecēt? ko precēt? dzemdēt? nedzemdēt?...Vēlme uzzināt pareizo recepti un neskaidra, biedējoša apjausma, ka tādas nemaz nav.
Vecums, kad ir visplašākās iespējas pieļaut vēlāk neizlabojamas kļūdas.
Vecums, kad tu vai nu esi ļoti skaista un mazliet nobijusies, ka neproti pienācīgi izmantot skaistuma dāvātās priekšrocības, vai ne tik ļoti skaista un iegrimusi rūgtā pārliecībā, ka nekad arī nebūsi.

Jā, nu, es nenožēloju neko no tā visa, ko šajā esmu piedzīvojusi vai izlēmusi. Bet tomēr mani mierina apziņa, ka tas nav jāpiedzīvo vai jāizlemj vēlreiz.
Powered by Sviesta Ciba