Par meitenēm un brunčiem
Kādai manai paziņai ir meita. Visnotaļ smuka un gudra meitene, gadus 12 veca. Labi mācās un izrāda nepārprotamas veselā saprāta pazīmes. Nu lūk, un šī jaukā būtne šovasar pirmoreiz uzvilkusi minibruncīšus ierasto džinsu vietā. Vienu dienu nostaigājusi un vakarā sūri, grūši nopūtusies, ka vispār jau labi siltā laikā, un puikas arī vairāk virsū skatoties, tik vien kā dikti neērti uz tualeti aiziet - katreiz stīvēt tos brunčus nost un atpakaļ - ar biksēm tomēr viss vienkāršāk...
Māmuļai, izrādās, nebija ienācis prātā, ka pat tāda elementāra atziņa kā brunčus, atšķirībā no biksēm, var pacelt cilvēkbērnam ir jāiemāca.
Jā, nu, man arī neienāktu!
:)
Māmuļai, izrādās, nebija ienācis prātā, ka pat tāda elementāra atziņa kā brunčus, atšķirībā no biksēm, var pacelt cilvēkbērnam ir jāiemāca.
Jā, nu, man arī neienāktu!
:)