manā bērnībā mums ar brāli bija kopīga jumtistabiņa un vasaras vakaros, kad vēl gribējās gultā palasīt, nācās logu turēt ciet, un pa to no ārpuses ložņāja padsmit sirseņi, kuriem ligzda bija jumta korē tieši virs šīs istabiņas. kad nodzēš uguni, viņi iekšā vairs neskrien un logu droši var taisīt vaļā - viņi nesas uz gaismu.