Kurvjzieža kontemplācijas

Vakar - kārtējā senu draugu tikšanās reizē - atkal un atkal izjutu, kā gadu gaitā nostaipās un atslābst saites, kas cilvēkus vienojušas. Viņi ir jauki joprojām. Gudri, interesanti, asprātīgi cilvēki. Bet mums ar katru gadu kļūst arvien mazāk kopīgu sarunu tematu. Arvien mazāk no pusvārda saprotamu joku. Arvien ātrāk sarunā iestiepjas visādi "..kā mēs toreiz...", kas neizbēgami liecina par to, ka attiecībās pagātnes ir vairāk nekā nākotnes.
Viss noveco. Un ātrāk par cilvēkiem noveco tas, kas viņus vieno. It kā jau izsenis zināma lieta, bet tomēr drusku skumīgi.