Kurvjzieža kontemplācijas

Taa laikam ir tikai pirmdiena. PMS vismaz tas nevareetu buut.
Man jau, protams, gribeetos domaat, ka pieaugoshais riebums pret darbu izriet no fakta, ka esmu Spilgta Radosha Personiiba, nevis Slinjkje-Kas-Pati-Nezina-Ko-Grib.:) Taapeec taa arii domaashu.:)
Mjaa, vareetu, protams, pilniibaa atgriezties pedagogjijaa - narcistiskaam ekshibicionisteem tas sagaadaa gana daudz prieka mirklju. Vieniigi, kameer neesmu piebeigusi savu Dizho Darbu, varu teelot guru tikai vidusskolaa. Bet tur ir skolotaaju istaba. Un tajaa seezh un klachojas maisveidiigos brunchos un nostaipiitos dzhemperos teerpti drausmiigi garlaiciigi tantuki. Un uz vinjaam skatoties, manaas smadzenees allazh iezibsnii briesmiigaa atklaasme - arii vinjas reiz bija jaunas! varbuut pat nebija mietpilsoniskas. Varbuut pat bija romantiskas un interesantas. Un re, par ko sheit tapushas! Un tad mani paarnjem taadas bailes, ka es paarkrustos un metos prom neatskatiidamaas. (Vien no aizmugures dzirdu kaadu indes shljaacieninju par savu svaarku garumu.)
Ak vai!:)