![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jā, skarbā dzīve. Man ir bijis viens šitāds, prātā spilgti palicis gadījums (man bija kādi 11/12) - man bija jāpieskata mazais brālēns, kad draudzene aicināja braukt kopā ar viņas senčiem pelst uz karjerām, bet tā kā brālēna mamma vēl nebija atbraukusi un nevienam citam nebija laika sīko auklēt, tad nu es paliku gribot. Protams, kad draudzene bija aizbraukusi, 15 minūtes vēlāk sīča mamma pārradās. Pusi vakaru nogulēju bimbājot verandā.