Kurvjzieža kontemplācijas

Šodien biju spiesta sastrādāties ar Gadsimta Nūģi. Pēc gara, kašķīga ievada ("Es te beidzot ieviesīšu kārtību! Aktu sastādīsim!" - "Mēs arī četrus varam sastādīt, ja Jums laiks un spējas atļauj!"...un tā pusstundu...) visbeidzot saņēmos un nospēlēju etīdi: Ak-es-nabaga-nesajēga-nu-parādi-man-Lielais-Gudrais-Pieredzējušais-Vīrieti-kā-pareizi-aploksni-aizlīmēt".
Nūģis mazliet atmaiga. Pēc iebarošanas ar kafiju un biezpienmaizītēm Nūģis mīlīgi smaidīja un plikšķināja man pa plecu. Es, savukārt, plikšķināju plakstus. Nūģis devās prom smaidīgs un atkopies, bet man tagad sāp kuņģis un sašķeltā personība. Ceru, ka vadība ņems to vērā pie piemaksu dalīšanas.