Kurvjzieža kontemplācijas

Objektīvi tā ir, par šo es domāju vidusskolā starpbrīžos, bet tagad nez kāpēc izbrīna. Varbūt iešana uz gaismu pēc sajūtām citādāka nekā virzīšanās prom no tās. Vakar priecājos, ka pēc pieciem vēl gaišs un pirms nedēļas, ka ap pieciem pēcpusdienā var vērot saulrietu. Un arī skaņas no rītiem ir citas, tie paši mazie putniņi dzied pavisam citādi. Un februārī ir tas vieglums debesīs, skaistā gaisma, kas vēl nav tik žilbinošana. Negribas to palaist garām.