Laiku pa laikam Eiropas labējie pavicina lozungus: kristietība - mūsu tradicionālā vērtība, solidaritātes pamats, iespēja pretstāvēt vaislīgajam un stabilajam islāmam!
Bet ne jau tad, kad pasaulē pirmo kristīgo zemi saplosa mūsu pašu NATO islāmticīgie partneri.
(Protams, paši vainīgi, ka savulaik slēdza vienošanos ar krieviem. Jo negribēja būt vienā klubiņā ar turkiem. Jo ... atkal kaut kādas tradīcijas, vēsturiskās pārestības utt.)
Bet ne jau tad, kad pasaulē pirmo kristīgo zemi saplosa mūsu pašu NATO islāmticīgie partneri.
(Protams, paši vainīgi, ka savulaik slēdza vienošanos ar krieviem. Jo negribēja būt vienā klubiņā ar turkiem. Jo ... atkal kaut kādas tradīcijas, vēsturiskās pārestības utt.)
Re: formāli un atklāti Turkije tajā konfliktā nepiedalās, ja
Mēs nevaram sarunāties nekašķējoties, tāpēc labāka izvēle noteikti ir nesarunāties.
(Es pat nesākšu stāstīt, ka cilvēkiem ar anālu fiksāciju uz izteiksmes precizitāti vajadzētu pamanīt nošķīrumu starp jēdzieniem "zeme" un " valsts", kas ir visai būtisks, runājot par kultūras ziņā specifisku, monoetniski apdzīvotu teritoriju, kura vienoti pieņem kādu reliģiju, ar to atšķiroties no visām pārējām provincēm, kuras iekļaujas tolaik pastāvošā impērijā.)