šodien spilgti atcerējos "Bezgalīgo stāstu", kur viss visums sāka pazust. sapratu, ka pēdējā laikā jūtos tieši tā. pasaule, mīļā pasaule pazūd lieliem, dzīviem gabaliem. arvien vairāk tukšas neIras. baisi.
jā, nokāpšu no šīs noskaņas un pinkšķēšanas un centīšos sev atgādināt, ka tam var pretoties, tikai esot.
jā, nokāpšu no šīs noskaņas un pinkšķēšanas un centīšos sev atgādināt, ka tam var pretoties, tikai esot.