Ja es nebūtu es, es tagad iemīlētu Tevi, maigi un padevīgi kā četrdesmit ķīniešu konkubīnes. Es lasītu dzeju, izšūtu pērlītēm, krāsotu seju, mācītos dejot un gatavot ēst. Es sēdētu Tev pie kājām uz zīda spilventiņa, man būtu mazs vēdeklītis un klusi smiekli. Es būtu gudra, valdzinoša un bezgala uzticīga. Maza, mirdzoša dāvana. Tu iegūtu mani ar prieku un aizmirstu bez nožēlas. Tu un tikai Tu.
fenja
hmmz par to izskat, katrs izveelas saveejo, iradin padushu smaardu... redz man jau buutiskaak i lai ieksh to dveesel tam sievietim nebuut vien pakljaushanaas prieks, bet ariidzan speej pashai par sev pastaaveet, ne tikai bljaut peec jauna kazhok, vai auto:))))krii
Ai, beidz, vai tad sievietēm ir dvēsele?:)fenja
mhm:)