Par gaismu
Kad es bērnībā lasīju Volkova pasaku par septiņiem pazemes karaļiem - Jūs taču arī visi esat to lasījuši, tie, kuri dzimuši pirms 1980.gada - man uzdzina šermuļus pazemes valstības apraksts, kur vienmēr valda mijkrēslis un kokiem allaž ir dzeltenas lapas. Un mākoņainās dienās man vēl tagad pa laikam uznāk sajūta, ka esmu nonākusi kādā baismīgā un drūmā pasaulē un ka tā tagad būs jādzīvo vienmēr - zem aukstām, drēgnām un pelēki baltām debesīm, kuras patiesībā nemaz nav debesis.
Jā, un saulesbrilles es šogad uzlieku pirmoreiz pēc vidusskolas beigšanas, un patiesībā tik tāpēc vien, ka tām ir skaisti, sarkani rāmīši, tāds drusku itālisks stils. Jo saules gaisma jau nu būs pēdējais, no kā man gribēsies pasargāties.
Jā, un saulesbrilles es šogad uzlieku pirmoreiz pēc vidusskolas beigšanas, un patiesībā tik tāpēc vien, ka tām ir skaisti, sarkani rāmīši, tāds drusku itālisks stils. Jo saules gaisma jau nu būs pēdējais, no kā man gribēsies pasargāties.
:)))