Kurvjzieža kontemplācijas

ای دل چو حقیقت جهان هست مجاز
چندین چه خوری غمی از این رنج دراز
تن را به قضا سپار و با درد بسار
کاین رهفته قلم زبهر تو ناید باز

Parindenis:

Ak, sirds! Tā kā pasaules esme - vien līdzība,
Kāpēc tik ļoti nododies skumjām un ilgstošām sāpēm?
Miesu liktenim nodod, ar sāpēm sadzīvo,
Jebšu, kas ar spalvu ierakstīts [likteņa grāmatā]*, tevis dēļ nezudīs**.

* Likteņa grāmatā gan Visaugstais rakstot ar niedri; jūspadevīgā atļāvās būt vaļīga, lai sv. Hieronims man žēlīgs.
** Burtiski gan ir drīzāk "neatrakstīsies atpakaļ", kas ir daudz iespaidīgāks tēls, bet man šķita pārāk sagarinām rindiņu. Mea Culpa!