![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
-- To es saprotu, -- teica pane Grīnfelde. -- Ģimene sagādā daudz rūpju.
-- Ko nu par rūpēm, -- Marta atteica, -- bet zināt, pane Grīnfelde, kam gan negribas paklausīties dieva vārdu. Es esmu muļķa sieviete, kalpone, nekas vairāk, bet es sev saku: kādam taču vajag to visu darīt, vajag vārīt ēdienu, apmazgāt visus, aplāpīt, apkopt māju. Un ja nu mūsu Marei prāts uz to nenesas... Viņa vairs nav tik skaista kā agrāk, pane Tamāra, bet viņa bija tāda skaistule, ka ... ka ... ka gribot negribot man vajadzēja viņu aptecēt, saprotat? Un cilvēki nez kāpēc domā, ka es esmu ļauna, -- jūs zināt, pane Grīnfelde, ka ļaunas dabas sieviete nevar izvārīt labu ēdienu, bet es neesmu slikta virēja. Ja Marija ir skaista, lai tad Marta ir laba virēja, vai ne? Bet, pane Tamāra, to jūs pati zināt: kādreiz ikviens cilvēks uz brīdi, uz mazu brītiņu atlaiž rokas klēpī, un tad uznāk tādas savādas domas: ka tev kāds kaut ko pasacīs vai tā paskatīsies ... it kā teiktu: "Meitiņ, tu atdod mums savu mīlu, tu ziedo mums pati sevi, pati sevi tu klāj mums zem kājām, visu tu uzturi spodru ar savas dvēseles spodrību; mēs ienākam tavā mājā, it kā tā būtu tava sirds, Marta, un liela ir arī tava mīlestība ... "
-- Ko nu par rūpēm, -- Marta atteica, -- bet zināt, pane Grīnfelde, kam gan negribas paklausīties dieva vārdu. Es esmu muļķa sieviete, kalpone, nekas vairāk, bet es sev saku: kādam taču vajag to visu darīt, vajag vārīt ēdienu, apmazgāt visus, aplāpīt, apkopt māju. Un ja nu mūsu Marei prāts uz to nenesas... Viņa vairs nav tik skaista kā agrāk, pane Tamāra, bet viņa bija tāda skaistule, ka ... ka ... ka gribot negribot man vajadzēja viņu aptecēt, saprotat? Un cilvēki nez kāpēc domā, ka es esmu ļauna, -- jūs zināt, pane Grīnfelde, ka ļaunas dabas sieviete nevar izvārīt labu ēdienu, bet es neesmu slikta virēja. Ja Marija ir skaista, lai tad Marta ir laba virēja, vai ne? Bet, pane Tamāra, to jūs pati zināt: kādreiz ikviens cilvēks uz brīdi, uz mazu brītiņu atlaiž rokas klēpī, un tad uznāk tādas savādas domas: ka tev kāds kaut ko pasacīs vai tā paskatīsies ... it kā teiktu: "Meitiņ, tu atdod mums savu mīlu, tu ziedo mums pati sevi, pati sevi tu klāj mums zem kājām, visu tu uzturi spodru ar savas dvēseles spodrību; mēs ienākam tavā mājā, it kā tā būtu tava sirds, Marta, un liela ir arī tava mīlestība ... "