Kurvjzieža kontemplācijas

Mana mamma saka, ka viņu esot paglābušas fiziskās aktivitātes. Viņa desmit gadus bija depresijā un bija galīgi nekāda. Bet tagad viņa katru rītu pusstundu vingro (agrāk viņa no rītiem mēdza vingrot 2 stundas - bet tādus vienkāršus vingrinājumus), bet pārējo laiku pavada dārzā vai kaut ko aktīvi darot. Un jūtas mundrāka nekā pirms desmit gadiem. Tas manī vieš cerību, ka arī vecumā - ja vien cilvēks pēc tā tiecas - var justies labi. Vēl es esmu sapratusi, ka man dzīvessparu un enerģiju dod dzīvā komunikācija ar cilvēkiem un dabas tuvums. Aizeju nopeldēties uz upi un uzreiz dzīve šķiet jaukāka. Bet, protams, gribētos vairāk satikt jaunus cilvēkus un gūt jaunu pieredzi, jo tieši tā piešķir dzīvei tādu jaunības garšu.