Kurvjzieža kontemplācijas

Esmu jau teikusi, ka bišķi ZB tikai stumt, stumt un vilkt, vilciņ, raudādams, un elle, elle, kunga rija, un cik var tos dubļus brist, kad pienāks brīdis kaut mazdrusciņ parotāt saulītē, esmu teikusi, zinu, un ne vienu reizi vien, un vispār vaimanas arī visiem jau ZB.
Bet es atkal nesaprotu, kā līdz rītrītam izlabot visas esejas un salikt normāli lekcijas slaidus, lai varu rīt nolasīt un pēc tam visa tāda spārnota traukties uz savu būri un turpināt klabināt līdz vakaram ekselī vecos, smirdīgos, rokās sairstošos papīrus.

Labi, labi, zinu, ka jums jau ZB, un pašiem savu vezumu pietiek.
Turpinām grūstmūs-vilktjūs, lepnība ar asinīm izsista pa visām atverēm, gvardes mirst, bet nepadodas, hei!