Kurvjzieža kontemplācijas

A. Čaks "Piedzērusi meita"

Skat, piedzērusi meita mājup iet un bļauj
Kā govs, kas atstāta stāv viena tumšās kūtīs,
Vai katru vīrieti aiz rokas līdz sev rauj,
Un blūze pārplēsta vairs neapslēpj tai krūtis.

Kā karogs saplosīts ap kātu vējā plandās
Ap kājām briestošām tai svētdiensvārku skrandas,
Un cisku kailums tai tik kairi tumsā pīts,
Ka slēdzot naktssargam kā drudzī rokas trīc.

Tai trotuāra nepietiek, tā iet pa ielas bruģi
Un visus miličus par saviem vīriem sauc.
Nu kam uz iecirkni tiks vest tik brašu skuķi?
Un kā pats prezidents tā mājup droši trauc.

Kā zirgs no ūdens tā dreb no kaisles savas,
Un, ja līdz mājām sev neviena nesastop,
Tā vārtos tumšajos krīt atslēdznieka skavās
Par to, ka ielaista no viņa sētā top.