Kurvjzieža kontemplācijas

Vakar es gulēju. Vienā brīdī pamodos, pačurāju, apģērbos, pabaroju daudzsugu ģimeni, aizgāju veikt, nezinu, cik legālu kvazimedicīnisku procedūru (spiegu pilnajā cibā neuzdrīkstos saukt vārdā), atgriezos, apēdu kaut ko no mājās atrodamajiem produktiem, izvedu pačurāt Ričmondu, konstatēju, ka nomoda laiks ildzis jau vairāk nekā 3 stundas. Nolēmu, ka vajag kaut ko padarīt, bet atlaidos ar visām drēbēm dīvānā zem plediņa. Vienā pusmiega mirklī nojautu, ka man blakus iekārtojas Ričmonds, ierullēdamies līkumā starp manu dibenu un ceļiem, un tā mēs pēcpusi pret pēcpusi kā modificēts iņjan vai stilizēts rokoko ornaments gulējām un saldi sapņojām par bezkovida pasauli, kurā cilvēki un suņi dara visu, ko grib. Kad sašutušie kaķi nāca mūs modināt un pieprasīt vakariņas, bija jau dziļi satumsis vakars, atkal pabaroju saimi, kaut ko uzēdu pati, steigšus izstaidzināju seru R un likos gulēt "pa īstam".
Tā noteikti bija viena no labāk pavadītajām dienām šoziem, kaut tādu būtu vairāk!