Kurvjzieža kontemplācijas

Sers Ričmonds šodien atzinās, ka esot polārā mitrene. Izlija no savas migas kā mīkla no bļodas, izplājās pa parketu un pārmetoši elsoja manā virzienā. Aizvilināju viņu uz vannas istabu, iezvēlu vannā (nav nemaz tik viegli tos 20+ kg izcilāt, kad šis neizrāda ne mazākās sadarbības vēlmes) un dāsni aplaistīju ar remdenu ūdeni. Atšķirībā no citām reizēm viņš pat nemetās atriebīgi izvārtīties manā gultā, tikai drusku noskurinājās, pavēdināja asti un aizgāja pusslapjš gulēt. Tagad istaba ož pēc slapja suņa, bet ne pēc vispasaules ciešanām, un tas ir labi un pareizi, āmen.