Nee, es neesmu viirieshniideeja un shoviniste. Nepavisam! Es allazh esmu staavuschuraajosho cilveeces pusi uzskatiijusi par sev liidzveertiigiem - vai gandriiz liidzveertiigiem - kaut arii atshkjiriigiem radiijumiem. Es esmu respekteejusi vinju tiesiibas uz emocionaalo komfortu un saskarsmee bijusi sasodiiti toleranta un racionaala. Nekaadas infantiilas papeediishu dauziishanas pret griidu, nekaadas diikshanas peec miitiskaa "stipraa pleca". Nekaadas emocionaalas shantaazhas, nekaadas materiaalas izmantoshanas - protams, ja neskaitaam kaadu izmaksaatu viina glaazi, kafijas tasi vai kino biljeti. Un vieniigais, ko es gaidu pretim, ir tiesiibas justies slikti tad, kad es juutos slikti un izraadiit to. Piemeeram, buut nogurusi un rauduliiga, ja man ir ljoti smagi slims radinieks un nepatikshanas darbaa.
Bet noskrietus zirgus, kaa zinaams, noshauj. Un no nogurushaam un rauduliigaam sievieteem pieklaajiigi atvadaas. Uz visiem laikiem.
Bet noskrietus zirgus, kaa zinaams, noshauj. Un no nogurushaam un rauduliigaam sievieteem pieklaajiigi atvadaas. Uz visiem laikiem.
Raugi, tā kā esmu iemācījusies paļauties tikai uz sevi un dajebkādu atbalstu saņemt tikai no trim man tuviem cilvēkiem, kas - ak, kāda sagadīšanās! - visas ir sievietes, tad man arī šobrīd - par spīti visam - vēl pastāv kaut kāds garīgais līdzsvars! Paskatīsimies, vai Tev tāds būs, ja gadījumā Tev kādreiz iepļūtīs dvēselē par tuvu uzskatīts cilvēks tieši brīdi, kad sūdīgi ir arī bez tā.
Un, ja vīrieši ir laimīgāki, tad tikai tāpēc, ka sievietes, pateicoties savai empātijai, kas atvasināta no mātes instinkta, šādi rīkojas daudz daudz retāk!
atkal kaut ko ne taa pateicu!
lab tad cic jautaajums... kaa varu tev paliidzeet?
Paldies par piedāvājumu. Man laikam palīdzēt nevar. Ja nu vienīgais - neapvainoties uz mani, kad es ķērcu.:)