Kurvjzieža kontemplācijas

Marta gaisma un skumjas

Krāšņais Kurvjziedis

Marta gaisma un skumjas

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Zem koka, kur ūbeles dūdo, apstājies mans zirgs, es iesvelpjos tik tīri, kā vienīgi upes spēj turēt solījumus krastiem. (Dzīvas lapas rīta gaismā līdzinās slavai...)

Un nava gan tiesa, ka cilvēks nebūtu skumjš, bet, cēlies pirms ausmas, ar vecu koku saudzīgi sakarus rodot, viņš zodu uz pēdējās zvaigznes balsta un tukšajā debesu dzīlē redz kaut ko dižu un tīru, kas vēršas priekā...


/Sen Džons Perss Ievas Lases atdzejojumā/


(Jo mēs esam to pelnījuši. Un pat ja nē...)
Powered by Sviesta Ciba