Kurvjzieža kontemplācijas

Komentāri

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Es nezinu, vai man iet ļoti labi, ļoti slikti vai pa vidam. Nespēju reflektēt.

Oktobra siltās, zeltainās dienas sagādāja estētisku baudu. Brīvajos brīžos klaiņoju ar suni, plūcu no zariem netīras un smagajiem metāliem pilnas, bet bezgala gardas pīlādžu un plūškoku ogas. Gaiss oda pēc saldenrūgtām vīstošām lapām, smidzinoša lietus, tālīniem dūmiem un melniem dubļiem. Ričmonds vāļājās lapu kaudzēs un izskatījās laimīgs. Vienu rītu bija uzsnidzis sniegs. Mūsu pagalmā skaisti mirgoja sniega baltumi, košsarkani rožu paaugļi, lillīgi bordo mežvīna lapas un tumšzilas mežvīna ogas. Ričmonds šņauca sniegu, meta kūleņus un izskatījās vēl laimīgāks nekā iepriekš.

Daudz strādāju, maz padaru. Vienurīt izplūdu stresā un pati brīnījos par to.

Man vajadzētu vienu laiski meditatīvu rudeni, kad sēdēt ar adīkļiem, grāmatām un pašas rakstudarbiem, bez tuviem dedlainiem un steigas, bez administratīvā spiediena. Ar kakao, ābolmaizēm, karstvīnu un citiem mietpilsoniskas ekstāzes atribūtiem. Pavasarī varu joņot līdz ļimšanai, rudenī nē, rudenim piestāv miers un apdolbījums, jūs taču saprotat mani. Saprotat?
No:
Lietotājvārds:
Parole:
(komentārs tiks paslēpts)
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..
Powered by Sviesta Ciba