![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ir ļoti skaists rudens, un man ir mazliet nobrucis taimkods - vairs nesaprotu, kas noticis vakar, kas pirms nedēļas vai divām. Bet ir kaut kas ļoti patīkams un baisi vilinošs tajā maigajā miglā.
Darbā atspērusies ņemos ap lietām, kuras man patīk un aizrauj, līdz ar to novārtā palikusi gūzma visādu nepatīkamu darbu, kuriem ir daudz ciešāks sakars ar manu pienākumu aprakstu un vajadzību atskaitīties pārskata periodā. Pietiekama deva sedatīvu ļauj šo apstākli ignorēt.
Apskatīju Beļcovas izstādi Mākslas muzejā - grandiozu un pārietilpīgu; tā vien šķiet, ka būs jāaiziet vēlvienreiz (vai vairākreiz)un jāpapēta sīkāk.
Pastāstīju mātei, ka uz savu prombūtnes nedēļu (20.-26. novembrī) labprāt evakuētu kaķus pie viņas, bet Ričmondam atrastu citu aukli. Viņa ārkārtīgi aizvainotā tonī paziņoja, ka vēl taču esot dzīva un kustoties, tāpēc ņemšot pie sevis Ričmondu, bet kaķus divreiz dienā iešot barot. Lai cik vilinoši neliktos paklausīt, es tomēr negribu šo iespēju izmantot, jo Ričmonds IR stiprs, bet māte - ne visai. Tāpēc jautājums par voluntieriem, kuri ar mīļu prātu nedēļu auklētu hiperpiemīlīgu un hiperaktīvu stafordšīrieša, bīgla un vēl dažu nezināmu, bet ļoti pievilcīgu šķirņu pārstāvju jaukteni, paliek aktīvs.
Kas vēl tāds neparasts noticis? Ak, jā - Maskavas forštatē, Daugavpils ielā pie Austrumu izpilddirekcijas, sajucis prātā un uzziedējis kastaņkoks. Jau otro nedēļu plaukst zars pēc zara, arī lapas jaunas sadzinis. Kā noprotu, pa vasaru viņu bija nomocījuši kaitēkļi, tādēļ pēc pirmajām salnām šis nolēma atgūt iekavēto. Izskatās, protams, daiļi, kā maijā. Bet vai viņam pietiks spēka nākamā pavasara veģetācijai? Biedri biologi, kāds ir jūsu verdikts?
Darbā atspērusies ņemos ap lietām, kuras man patīk un aizrauj, līdz ar to novārtā palikusi gūzma visādu nepatīkamu darbu, kuriem ir daudz ciešāks sakars ar manu pienākumu aprakstu un vajadzību atskaitīties pārskata periodā. Pietiekama deva sedatīvu ļauj šo apstākli ignorēt.
Apskatīju Beļcovas izstādi Mākslas muzejā - grandiozu un pārietilpīgu; tā vien šķiet, ka būs jāaiziet vēlvienreiz (vai vairākreiz)un jāpapēta sīkāk.
Pastāstīju mātei, ka uz savu prombūtnes nedēļu (20.-26. novembrī) labprāt evakuētu kaķus pie viņas, bet Ričmondam atrastu citu aukli. Viņa ārkārtīgi aizvainotā tonī paziņoja, ka vēl taču esot dzīva un kustoties, tāpēc ņemšot pie sevis Ričmondu, bet kaķus divreiz dienā iešot barot. Lai cik vilinoši neliktos paklausīt, es tomēr negribu šo iespēju izmantot, jo Ričmonds IR stiprs, bet māte - ne visai. Tāpēc jautājums par voluntieriem, kuri ar mīļu prātu nedēļu auklētu hiperpiemīlīgu un hiperaktīvu stafordšīrieša, bīgla un vēl dažu nezināmu, bet ļoti pievilcīgu šķirņu pārstāvju jaukteni, paliek aktīvs.
Kas vēl tāds neparasts noticis? Ak, jā - Maskavas forštatē, Daugavpils ielā pie Austrumu izpilddirekcijas, sajucis prātā un uzziedējis kastaņkoks. Jau otro nedēļu plaukst zars pēc zara, arī lapas jaunas sadzinis. Kā noprotu, pa vasaru viņu bija nomocījuši kaitēkļi, tādēļ pēc pirmajām salnām šis nolēma atgūt iekavēto. Izskatās, protams, daiļi, kā maijā. Bet vai viņam pietiks spēka nākamā pavasara veģetācijai? Biedri biologi, kāds ir jūsu verdikts?