![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pirms kādiem gadiem 20 senā forumā sarakstījos ar vienu krievu puisi, kurš bija aizgājis ļoti tālu, lai nekaitētu dzīvajiem organismiem. Nu viens no 36 svētajiem vīriem kā Talmudās.
Viņš stāstīja, ka var ēst tikai tos augļus, kas paši nokrīt. Piemēram, ābolus. Bet burkānu ne. Es sāku uztraukties, vai viņš nemirs badā beigās, un tad mēs runājām par sēnēm. Es mēģināju ierosināt, ka sēnes augļķermenis ir ēdams, jo sēņotne jau ar to netiek iznīcināta.
Viņš arī teica, ka sēnes nevar, jo viņas ar viņu domās sarunājas, un saka, ka cept nevar.
Viņš stāstīja, ka var ēst tikai tos augļus, kas paši nokrīt. Piemēram, ābolus. Bet burkānu ne. Es sāku uztraukties, vai viņš nemirs badā beigās, un tad mēs runājām par sēnēm. Es mēģināju ierosināt, ka sēnes augļķermenis ir ēdams, jo sēņotne jau ar to netiek iznīcināta.
Viņš arī teica, ka sēnes nevar, jo viņas ar viņu domās sarunājas, un saka, ka cept nevar.