Kurvjzieža kontemplācijas

این کهنه رباط را که عالم نام است
وآرامگاه ابلق صبح و شام است
بزمیست که واماندهٔ صد جمشید است
گوریست که تکیه گاه صد بهرام است

Parindenis:

Šī vecā iebrauktuve*, ko par pasauli dēvē,
Un kas raibi [krāsotas] kapenes rītiem un vakariem iraid, -
Tā simtiem Džamšīdu** ballīšu atliekas
Un simtiem Bahramu mūžamājas***

* Haijams lieto vārdu "Rabat", austrumzemju apceļotāji to atpazītu;

** Džamšīds ir leģendārs persiešu valdnieks, folklorizējies, kļuvis par greznības un izšķērdības simbolu... ja atmiņa neviļ, jūspadevīgā jau vairākkārt par viņu ko iekomentējusi, jo Haijama dzejā viņš minēts bieži;

*** Bahrams arīdzan ir sens, leģendārs valdnieks; cita starpā izcēlies ar tādu vaļasprieku kā savvaļas ēzeļu medības, vienās tādās medībās arī gājis bojā, pēc nogruvuma palikdams ieslodzīts gravā bez izejas; lūk, un Haijams ceturtajā rindiņā viltīgi lieto vārdu "گور", kas nozīmē gan meža ēzeli, gan kapu, gan arī ir bijis Bahrama iesauka. Jūspadevīgā kādu brīdi mēģināja šo asprātīgo vārdu spēli ielikt latviskajā tekstā, bet, tā kā šodien ir vēl darāmi arī citi darbi, jums nāksies iztikt ar šādu garu, nūģīgu komentāru, un viss!

Darbiņā šodien dīvainā kārtā izveidojies brīnumlabs mikroklimats, jo 1) gaiss ir sauss; 2) vēji iegriezušies no pareizajām pusēm.
Silti caurvēji žūžo cauri visām telpām, un mēs ar Kolēģi plīvojam kā mazrunīgi, bet laipni tuksneša efrīti.
Ļoti patīkami ir siltā laikā sēdēt un nelipt pie krēsla!