Kurvjzieža kontemplācijas

هر گز دل من زعلم محروم نشد
کم ماند ز اسار که معلم نشد
هفتاد و دو سال فکر کردم شب و روز
معالومم شد که هیچ معلوم بشد

Parindenis

Nekad mana sirds nav bijusi zinību tukša;
Maz noslēpumu atlicis, ko neatklājis būtu.
Septiņdesmit divus gadus domāju dienu un nakti,
Un man tapa skaidrs, ka nekas nav skaidrs.

Pat mans mazais un makten humanitārais aptaujājamo pulciņš Tviterī, izrādās, tik tāls no klasikas -50 no 53 nav lasījuši "Salambo".
Ja jums šoruden patrāpās brīvs brīdis, izlasiet gan, lūdzu.
Mēs plānojam izstādi, skaistu kā mēness, baisu kā ienaidnieka karapulks, nostādīts kaujai. (jā, un par to visu ir romānā un būs izstādē - par mēnesi, karapulkiem šaušalīgu skaistumu, šaušalīgām kaislībām un šaušalīgām nāvēm).

- Pēdējā atvaļinājuma diena. Ko darīsi? Piedzersies?
- Biju domājusi palasīt Rīgas Laiku. Bet neizslēdzu, ka piedzeršos. No šausmām.

Mūsu laikmets pārliecinoši ir Martu, nevis Mariju laikmets.
Jebšu visi redz tavu neizmēzto māju, lētās kurpes, nesalabotos zobus un nespēju saorganizēt santehniķi, kurš nomainīs radiatorus.
Bet ar frāzi "mani interesē koncepti, nevis lietas" nevienam muti neaizbāzīsi, un gan jau ka tas ir pareizi.

Nav lielākas nelaimes kā reliģiski fanātiķi pie varas.