Tad man vēl tikai atliek jautājums - gan jau, ka tu kaut kur novelc robežu, balstoties uz upura kognitīvajām spējām, no kuras tu sāc domāt par upura līdzatbildību notikušajā, vai ne? T.i., es pieņemu, ka tu kā atšķirīgus izskatīsi gadījumus "piekāvu lauleni, jo nepārstāja zāģēt" un "piekāvu zīdaini, jo nepārstāja brēkt", vienu no iemesliem noraidot kā pilnīgi nepamatotu vardarbībai. Pie kura līmeņa (mentālās attīstības vecuma) tu šādu robežu novelc un kā tu to pamato?