Kurvjzieža kontemplācijas

Runājot par pirmo punktu, es, savukārt, nesaprotu, kādēļ šajās diskusijās vienmēr viss fokuss ir uz upuri un varmāka kļūst par kaut kādu bezmaz vai mītisku dabas spēku. Sākot ar prastu svārciņu garumu mērīšanu, turpinot ar labdabīgu, bet lempīgu ieteikumu "mācieties džudo, meitenes", un, jā, arī ar smalku pieeju "upura uzvedības analīze", varmākas agency vienmēr kaut kur pazūd. Es domāju, ka vienmēr būs cilvēki, kuru rakstura iezīmes vai uzvedības paterni padarīs viņus par vieglāku upuri varmākām. Upura uzvedības analīze varbūt ir izglītība, kas palīdzēs glābt vienu upuri, bet nepalīdzēs nākamajam. Daudz noderīgāk būtu, ja ne tikai potenciālie upuri, bet sabiedrība vispār tiktu vairāk izglītota par to, kā uzvedas un darbojas varmākas, kādas ir pazīmes, pēc kurām identificēt citiem bīstamus cilvēkus un pasargāt no viņu darbībām potenciālos upurus.
Skatījums, ko piedāvā pop-feminisms, ir vismaz morāls atbalsts upuriem pārstāt sevi vainot. Kā preventatīvu pasākumu esmu lasījusi arī ieteikumu uzticēties saviem pašaizsardzības instinktiem un atmest uztraukumu par pieklājību situācijās, kur nejūties droši, t.i., ja kāda cilvēka uzvedība tevi krīpo ārā, tad bēdz prom, nedomājot par to, ka tu kādam aizskarsi jūtas, vai par tevi slikti padomās.

Par otro punktu man ir jautājums - kāda ir potenciālā problēma, ja tiks kriminalizēta seksa pakalpojumu pirkšana?