Kurvjzieža kontemplācijas

Es zinu, ka ir ļoti svarīgi sabiedrībai nodrošināt iespēju pandēmijas laikā apmeklēt muzejus. Iespējams, daudzus tas var pasargāt no nelegālu kormūzikas koncertu un pagrīdes operu apmeklēšanas, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo kultūras līmeni asinīs.
Tomēr gribu jautāt, dārgā redakcija - vai nebūtu gluži saprātīgi, ja izslāpušie kultūras kārotāji muzeja apmeklējumus iepriekš pieteiktu telefoniski vai e-pastā? Pirmkārt, tas ļautu garantēt, ka viņu skaits nepārsniegs epidemiologu noteikto maksimumu uz kvadrātmetru. Otrkārt un nesalīdzināmi būtiskāk - tad daudzos birojdarbus muzeju darbinieki varētu darīt attālināti, bet uz muzeju ar lielo atslēgu padusē aizslāt tikai tajās mēneša (vai ceturkšņa) dienās, kad kādam tā kultūrslāpe reāli uznākusi, un neviens nebūtu spiests atsēdēt no zvana līdz zvanam, blenžot uz tukšu ekspozīciju un durot adāmadatas lellītē ar priekšnieka ģīmi.

Bet jūs zināt, ja, ka Rīgā pie mājām un parkos zied vēl rozes un dālijas. Protams, arī mārtiņrozes un krizantēmas, bet tām jau pieklājas.Un pasaule ir tik mīksta un slapja kā jaundzimis kucēns vai cilvēkbēbītis, kaut ļoti maigs un aizkustinošs ir tajā, kas kūņojas un valstās laukā no novembra asiņainās vaginālās miglas.
Dauudz laimes dzimšanas dienā, valsts!