Kurvjzieža kontemplācijas

Sēžu darbiņā, klusiņām rosos, kolēģu šodien nav. Un tomēr neesmu viena. Tik nepārprotami klusie soļi uz viesistabas parketa, ēdamistabas durvju virināšanās, atpūtas krēsla iečīkstēšanās liecina, ka Sirmais Kungs šodienu nolēmis pavadīt Rīgā, nevis tur - savās mīļajās mājās, Daugavas krastā.
Bet mēs labi saprotamies. Divatā mums ir omuulīgāk, no tiesas.

... vispirms tu esi jauns, un ļoti labi saproti, ka viss jāmaina un tu ļoti labi zini, kas tieši ir jādara, un zini, ka to nedarīs stagnējošie, pastulbie vecūkšņi, un tad tu esi vairs ne gluži tik jauns un diezgan labi saproti, kāpēc nesanāk tā, kā tev šķita pareizi, un ka vispār ir Nianses, un tad tu nepavisam vairs neesi jauns, un kāds mirdzošām acīm un revolūcijas liesmu azotē tev stāsta, ka jaunu pasauli sev cels, kur valdīs taisnība un darbs, un tu pie sevis domā - bļa, kur es šito hujņu jau simtreiz esmu dzirdējis, un, jā, tobrīd jau tu esi stagnējošais, pastulbais vecūksnis, un aiz tevis rindā iestājušies to jauno spīdacaino revolucionāru mazlietiņ vecākie koriši, tie, kuri jau sākuši domāt par Niansēm.