Jāatzīst, ka Magdalēnas stāsts arī mani diezgan ilgi bija maldinājis, jo katoliskajā tradīcijā viņas sapludināšana ar bijušo prostitūtu Ēģiptes Mariju, kā arī Betānijas Mariju, Lācara māsu, laulības pārkāpēju un eksaltēto beibi, kura metās berzt Jēzus kājas ar saviem matiem un vēl dažām Jaunās Derības sievietēm, ir tik ļoti iegājusies, un tad vēl visas tās frivolās templiešu padarīšanas, kā zināms, ah, un kurtuāzā Provansa, kur ne tikai lavandu lauki, bet arī īstenās relikvijas un visi tie stāsti, tie stāsti...
Tomēr pirms dažiem gadiem pie manis nevilšus nonāca kādas amerikāņu teoloģes (laikam Sjūzenas Haskinsas) grāmata (visnotaļ populārs, nevis akadēmisks teksts), kas viesa mazliet skaidrības par Marijas maldu ceļiem gandrīz divtūkstoš gadu garumā.