Kurvjzieža kontemplācijas

Man ir ļoti vajadzīgi cilvēki, kuri ir par mani gudrāki - citādi es zaudēju tonusu un ar svelpjošu skaņu krītu degradācijā tik strauji, ka deguns asiņo no atmosfēras spiediena maiņas.
Vienlaikus - gudrāku cilvēku sabiedrībā es gandrīz nerimstoši nervozēju, vai viņus nekaitina mana muļķība un ja nē - vai tas ir tāpēc, ka esmu pateicīgs fons, uz kura izcelties.

Ar smukumu tomēr ir daudz vienkāršāk - bišķi bija, tagad ir izbeidzies, nu i pofig, nav vairs jāiespringst, galu galā manā dzīvē tam ir bijusi tik maza nozīme...