Kurvjzieža kontemplācijas

Tagad gāžas tas, kas bija krājies visu maiju un jūniju, ja?

Esmu gatava nedusmoties, jo:
1) joprojām ir pietiekami silts, lai nebūtu jāvelk nekas ar garām piedurknēm;
2) iekšpagalms no pelēkdzeltenas Mongolijas stepes atkal pārtop zaļā līksmes ielejā, kur patīkami izslīdēt rītos ar kafijas krūzi, bet vakaros - ar vīna glāzi.

Ceru, ka vismaz cibā nav vairs neviena tik stulba neizglītota ļautiņa, kurš domātu, ka "dzimte kā sociāls konstrukts" nozīmē "jebkurš cilvēks brīvi izvēlas, kuram dzimumam pieder".
Katru reizi, kad soctīklos kam tādam uzduros, man sāk sāpēt kuņģis, baidos drīz iedzīvoties čūlā.

Mans šīsdienas piektvakardzēriens būs pašdarināta upeņu uzlieve.

(Nu, labi - tas ir prasts un ātrs uzlieves variants, kad upenes saspaida ar cukuru, aplej ar šņabi, izberž caur sietu un ieliek ledusskapī biezumus, lai pēc tam apēstu ar saldējumu).