Kurvjzieža kontemplācijas

Šodienas skrējiens mani ļoti uzskatāmi pārliecināja, ka gruzoni aug, briest un barojas no mazkustīguma, un ka no krēsla atrauta pēcpuse ir daudz laimīgāka pēcpuse, un, ja dieves dos, tad skriešu atkal un atkal, tikai jāatgūst senpiemirstais agras celšanās tikums.

Iespējams, nedaudz apskaužu tos, kuriem maijs - jūnijs ir eksāmenu un ieskaišu laiks. Gaišās naktis un visa tā ziedošā, dziedošā infernālā šiza ir ideāli piemērota tam, lai līdz spēku izsīkumam dzītu galvā... ak, vienalga, ko - integrāļus, diferenciāļus un fraktāļus, Krebsa ciklu, aminoskābju virtenes, Kantu, Platonu un Makintairu, deteritorializāciju, reteritorializāciju un koncepta klejojumus gropē.
Pasaule atmirdz savā visdievišķākajā krāšņumā, kad tu tajā iznirsti kā valis no āliņģa, sarkani sūrstošām acīm, tekstu un formulu nosmacēts. Te viņa ir, savās lakstīgalās, ievziedos, ābeļu pumpuros, ātra un sāpīga dzīvības injekcija visās vēnās, artērijās un kaulu smadzenēs.

Izbaudiet savus akadēmiskos maijus, kamēr jums vēl tie pieejami, mīļie.

- Tavs Ričmonds nav nekāds sers Ričmonds, - sacīja mana māte. - Ja nu jūsu mājās vispār kāds kaut nedaudz varētu pretendēt uz jelkādu aristokrātisma atblāzmu manierēs vai pasaules uztverē, tad tā ir Emīlija, un tikai.