Kurvjzieža kontemplācijas

11. Marts 2018

Krāšņais Kurvjziedis

Navigation

11. Marts 2018

Add to Memories Tell A Friend
Reizēm gribai vieglāk pakļaut ķermeni, reizēm - psihi.

Ķermenis un psihe mijiedarbojas.

Dažreiz ķermeņa disciplīna ir tā, kas ļauj aizvērt, nu labi, pievērt geštaltus, aizrakt asiņainās atmiņu bedrītes apziņas perifērijā, no kurām ceļošies garaiņi aizmiglo skatu uz visiem divpadsmit horizontiem; ļauj aizvirzīt spēku un jaudu, pavisam prastu, fizisku, ņūtonos mērāmu spēku, vatos mērāmu jaudu, no muskuļiem uz prātu, uz iztēli, uzmanību. Pamosties, sveicini sauli 12x 12 āsanās, pusstundu paskrien, patrenē vēderpresi, un, skat, pasaule glīti strukturējusies ekselī, darbību secība ir skaidra, nekādu kritienu no klintīm, nekādu sašķīšanu logu stiklos, nekādas spārnu svilināšanas svecēs, nekādas nosišanās pret aizvērtām durvīm, pret stenderēs pārvērstiem velniem.

Un citreiz toties atnāk pareizie vārdi, īstajos Rakstos lasīti, no īstenās kanceles skandēti, un sakārto psihi. Un tava miesa pēkšņi kļūst varoša, no miega un ēdiena neatkarīga, maratonu sprinta režīmā noskrienoša, visās umurkumura kārtīs uzkāpjoša, pakavus rokām atliecoša, no Džomolunngmas gala karogu vicinoša.

Add to Memories Tell A Friend
Un tad tu nejauši kādā soctīklā uzskrien kāda īslaicīga jaunības brūtgāna vārdam un iebāz savu ziņkārīgo snuķi - kā tad nu ir: precējies/šķīries, apvēlies/izkāmējis, nosirmojis/plikpaurains? Un pēc stundas pieķer sevi sērfojam pa visādu gadījuma un negadījuma intīmu un pussvešu kādreizējo paziņu profiliem un izmisīgi murminām: "nukānukānukātāvar, nukātavar, nukātāvar!"
Powered by Sviesta Ciba