Kurvjzieža kontemplācijas

Pārlasu "Faustu" - laikam pēc kādiem 20, ja ne 25 gadiem. Dažubrīd pieķeru sevi vēlmē rediģēt tulkojumu (piedodiet, Pliekšāna kungs). Bisenieka versiju diemžēl neesmu lasījusi.
Kaut kā bija izslīdējis no atmiņas, ka Valpurģu naktis "Faustā" ir divas: ne tikai juceklīgā antīkās mitoloģijas tēlu ņemtne otrajā daļā, bet arī vitālā, ģermāniskā - pirmajā daļā, kur "smird āži ar laumām un raganām", būtībā tāds normāls nakts pikniks ar svinga elementiem.

Nākamsestdien jābūt brāļameitas kāzās. Manā mūžā ir bijuši vairāki kāzu periodi. Pirmais bija agrīnajos padsmit, kad precējās brālis, brālēns un citi radu jaunieši, apmēram desmit gadus vecāki par mani. Tajās mana konstantā funkcija bija "jaunā līgava", resp., skuķis, kam pēc līgavas mičošanas pārliek plīvuru.
Tad bija brīdis ap 25, kad īsā laikā cits pēc cita precējās daži tuvākie draugi jaunības trakumā. Nebija nekādu uzdevumu, bija jautri.

Nākamais cēliens - ap 35 gadiem, kad precējās nobriedušākie draugi un paziņas - kurš pirmo, kurš n-to reizi. Tās bija burvīgas, gaumīgas miniatūras cermonijas bez ākstībām un viesiem, kurās es parakstījos kā lieciniece un pēc tam izdzēru jaunā pāra uzsaukto šampanieti.

Tagad beidzot esmu nodzīvojusies līdz radu babuļa kārtai. Kleita jāpērk. Ne no tumšsarkana brokāta, ne no zila krimplēna negribas.

Baisajā, barbariskajā Irānā kādai musulmaņu apspiestai sieviņai tomēr izdevies dabūt darbiņu nelielā kantorītī. Labi, ka vīrs nav piekāvis un aizliedzis.
http://theiranproject.com/blog/2017/04/22/ipf-2017-held-76-foreign-intl-firms-attendance/