Huiņa, es atvainojos.
Kāda ir premisa šai gadījumā?
Ja mums premisa ir, "ja e-vēlēšanas nav pietiekami drošas, tad nedarām to", tad gudri esam mēs.
Ja premisa ir, "ja neviens mums nevar pateikt, ka e-vēlēšanas pavisam skaidri ir nedrošas, tad darām to", tad gudri ir viņi.
Jūti starpību?
Tas viss ir par riska pakāpi.
Es uzskatu, ka risks vēlēšanās ir maksimāli nepieļaujams. No šī viedokļa viennozīmīgi labāka ir papīra vēlēšanu sistēma[salīdzinot tikai šīs divas. nekur nav teikts, ka nevar būt vēl kādi hibrīdi, bet to mēs šobrīd neapskatām.]
Ja uzskata, ka risks ir pofig, tad noteikti ir labāka igauņu sistēma, jo viņi ir izgājuši no otrā punkta (ja neviens mums nevar pierādīt, ka esam muļķi, tātad esam gudri).
Nelaime ir tikai tāda, ka izeja no pirmās premisas nozīmēs, ka varbūt e-vēlēšanas nebūs nekad (not a big loss in my estimation, but ymmv). Savukārt no otrās sistēmas izejot, mēs bez problēmām varam dabūt evēlēšanas, kuras nav nedz drošas, nedz anonīmas, nedz. .
No sava viedokļa. Igauņi, izejot uz e-vēlēšanām ir radījuši sistēmu, kas in real time sacenšas ar visiem pasaules hakeriem. Un tas nav joks. Uzbāzt 20-40 (cik nu viņu tur ir. Cerams, ka neesmu kļūdījies un nav īstenībā 2-4) programmētājus un domāt, ka ar to pietiks, lai sacenstos ar hakeriem, kuri varb'ūt nemāk ne angliski, ne igauniski, bet kuri ir dzirdējuši black market saukli par to, ka ielaušanās šai sistēmā ir pāris štukas vērta. Welcome to the club.
Kāda ir premisa šai gadījumā?
Ja mums premisa ir, "ja e-vēlēšanas nav pietiekami drošas, tad nedarām to", tad gudri esam mēs.
Ja premisa ir, "ja neviens mums nevar pateikt, ka e-vēlēšanas pavisam skaidri ir nedrošas, tad darām to", tad gudri ir viņi.
Jūti starpību?
Tas viss ir par riska pakāpi.
Es uzskatu, ka risks vēlēšanās ir maksimāli nepieļaujams. No šī viedokļa viennozīmīgi labāka ir papīra vēlēšanu sistēma[salīdzinot tikai šīs divas. nekur nav teikts, ka nevar būt vēl kādi hibrīdi, bet to mēs šobrīd neapskatām.]
Ja uzskata, ka risks ir pofig, tad noteikti ir labāka igauņu sistēma, jo viņi ir izgājuši no otrā punkta (ja neviens mums nevar pierādīt, ka esam muļķi, tātad esam gudri).
Nelaime ir tikai tāda, ka izeja no pirmās premisas nozīmēs, ka varbūt e-vēlēšanas nebūs nekad (not a big loss in my estimation, but ymmv). Savukārt no otrās sistēmas izejot, mēs bez problēmām varam dabūt evēlēšanas, kuras nav nedz drošas, nedz anonīmas, nedz. .
No sava viedokļa. Igauņi, izejot uz e-vēlēšanām ir radījuši sistēmu, kas in real time sacenšas ar visiem pasaules hakeriem. Un tas nav joks. Uzbāzt 20-40 (cik nu viņu tur ir. Cerams, ka neesmu kļūdījies un nav īstenībā 2-4) programmētājus un domāt, ka ar to pietiks, lai sacenstos ar hakeriem, kuri varb'ūt nemāk ne angliski, ne igauniski, bet kuri ir dzirdējuši black market saukli par to, ka ielaušanās šai sistēmā ir pāris štukas vērta. Welcome to the club.