Ir pēdējā šāgada vecā mēneša diena. Tās trīs, kas vēl atlikušas, tās jau ir durvju sprauga uz jauno.
Janvārī zaudēju vienu darbu, februārī uzzināju par mammas slimību, martā zaudēju otru darbu, aprīlī juku prātā, maijā jauki piedzēros filozofu ballē, jūnijā noliku promocijas eksāmenu un iecerēju jaunu darbu, jūlijā slaistījos, augustā lija lietus, septembrī spīdēja saule, oktobrī sāku atsvaidzināt angļu valodu, novembrī nomira fanija un es aizbraucu uz Vīni, decembri tagad dzīvoju ar sajūtu, ka zobrati pamazām iegriežas pareizajās vietās. Tāds nu tas gads bija, visai skarbs kopumā, un tomēr es jutos ja ne laimīgāka, tad pilnīgi noteikti - dzīvāka nekā 2014. un 2015.
Skatīsimies, kas būs tālāk.
Janvārī zaudēju vienu darbu, februārī uzzināju par mammas slimību, martā zaudēju otru darbu, aprīlī juku prātā, maijā jauki piedzēros filozofu ballē, jūnijā noliku promocijas eksāmenu un iecerēju jaunu darbu, jūlijā slaistījos, augustā lija lietus, septembrī spīdēja saule, oktobrī sāku atsvaidzināt angļu valodu, novembrī nomira fanija un es aizbraucu uz Vīni, decembri tagad dzīvoju ar sajūtu, ka zobrati pamazām iegriežas pareizajās vietās. Tāds nu tas gads bija, visai skarbs kopumā, un tomēr es jutos ja ne laimīgāka, tad pilnīgi noteikti - dzīvāka nekā 2014. un 2015.
Skatīsimies, kas būs tālāk.